Nedēļa pēc Raimonda pirmā vārda

Paldies visiem, kuri turpina lūgt un atbalsta Raimonda ģimeni.
Lai radītu jums precīzāku priekšstatu par to, kāds šobrīd ir Raimonda veselības stāvoklis, vēlamies izmantot citātu no, jau reiz minētās, grāmatas "Mistaken identity"( Sajauktā identitāte", 2008). Tā ir divu kristīgu ģimeņu kopīgi sarakstīta grāmata, kurā soli pa solim var sekot kā traģiska autoavārija mainīja šo ģimeņu dzīves. Konkrētajā citātā ir aprakstīts par Lauru, kura pamodās no komas un tas, kā tas notika viņai, ir ļoti līdzīgi arī Raimondam.

“ Neticami, bet tad, kad viņai izņēma no trahejas elpošanas vadu, ārsti brīdināja, ka viņa var sākt runāt un viņa pateica "Hi!" un tā 3 reizes. Viņa lēnām mostas, bet acis vēl ciet un viņa nav pilnībā pamodusies, bet tāds esot pamošanās process. Cilvēks esot ļoti jūtīgs tajā laikā -hipersensitīvs. Smadzeņu trauma cilvēku padaru šādu superjūtīgu pret visu. Smaržas ieskaitot. Viņai ierobežoja viesus tikai uz tuvākajiem radiniekiem un vēl rindas kārtībā. Visu šo laiku fizikālā terapiste turpina darboties. Dakteris paceļ acu plakstiņus un mēģina nofokusēt viņas skatienu, bet tas neizdodas, jo pēc ārsta viedokļa viņai patreiz esot dubultā redze, tāpēc grūti nofokusēt skatienu .... Vēlāk viņa var pateikt 3 vārdus.

Kad Laurai uzdod jautājumus, tad viņa sāk dot atbildes ar vienu vārdu!!! Kopumā ņemot ar katru dienu viņas nāk arvien vairāk un vairāk pie apziņas!!! Ja cilvēki tagad jautā vai Laura ir pamodusies no komas, tad atbilde ir jā. Tomēr - vai viņa ir pie skaidras apziņas, moža, ar mirdzošam acīm - nē!!!! Viņas smadzenēm ir vajadzīgs jauns restartēšanās periods, kad tās atceras ko darīt ar to informāciju, ko smadzenes saņem!!! Tas būs garš process Laurai. Un pamošanās process ir ļoti lēns.”

Tā kā mīļie draugi, jā, Raimonds ir pamodies no komas un pateicība, protams, Dievam par to, bet vai viņš ir pie skaidras, loģiskas apziņas, možs un ar skaidru, mirdzošu skatienu, tad atbilde ir- NĒ! Ar ļoti lielām grūtībām viņš spēj atbildēt uz kādu jautājumu. Vēl par normālu kontaktēšanos to nemaz nevarētu nosaukt. Pārsvarā, kad viņš par kaut ko sāk runāt, tad tie ir kādi fragmentāri, spilgti notikumi, kas norisinājušies pagātnē, vai arī nemaz nevar saprast, ko viņš saka. Kad pie viņa atnāk kāds, tad viņš neskatā

s virsū un reto reizi tik spēj safokusēt savu skatu uz atnācēju. Piemēram, vakar pie viņa tika atvests dēliņš Emīls un sieva Zinta vairākas reizes lūdza Raimondam, lai viņš pasaka, ka mīl Emīlu un tad tik ar grūtībām Raimonds izdvesa: “Mīlu!” un tikai īsu brīdi safokusēja savu skatienu un savu dēliņu. Tad, piemēram, vakarā tante Indra, kura šobrīd ļoti daudz pavada laiku pie Raimonda, jautājusi kā sauc viņa dēlu un viņš atbild: “Nezinu!” Bet tad ir brīdis, ka viņš pēkšņi atkal pasaka, ka viņam ir dēls Emīls un meita Grēta. Bijis ar tāds priecīgi pārsteidzošs moments, kad pie viņa atnāca vectēvs K. Fišers un jautāja Raimondam, vai viņš atceroties, ka pie viņa bijis četras reizes, kad Raimonds gulējis komā. Un Raimonds atbildējis, ka nē, tu biji 2 reizes. Tad vectēva sieviņa, kura ar bija atnākusi līdzi saka vectēvam, ka jā, jā divas reizes jau tu tik biji. Ta kā žetons šoreiz Raimondam par reizē pārsteidzoši labo atmiņu.:)
Protams, tas mums visiem bija liels prieks un pateicība mūsu mīļajam Debesu Tēvam, kad dzirdējām par jaunumiem, kad Raimonds bija izrunājis savu pirmo vārdu „Čau!” , sveicinot sieviņu Zintu un tātad pamodies no komas. Un arī ārstiem tas pat bija pārsteigums, kur viņi gandrīz nekādas cerības sākumā nedeva. Bet viņa atveseļošanās ceļš līdz tam, lai viņu sauktu par veselu, patstāvīgi dzīvotspējīgu cilvēku mums nav zināms, vien, protams, Dievam. Tāpēc paliksim uzticīgi savās lūgšanās par Raimondu un viņa ģimeni. Īpaši, protams, par sieviņu Zintu, kura tomēr šos divus mēnešus, kad Raimonds gulēja komā un tāds, kāds viņš ir šobrīd, izjūt lielu zaudējumu pēc sava laulātā drauga un bērnu tēva Raimonda. Tāpēc turpināsim lūgt, lai Dievs dziedina viņu PILNĪBĀ- tādu kāds viņš bija pirms avārijas.

“Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis.”
Ebrejiem 10: 23

„ Kungs, mēs lūdzam: paliec mūsos, lai Tavs Gars mūs atdzīvina!
Mēs ticam Tavam spēkam, kas gūst uzvaru mūsu vājumā, Tavai žēlsirdībai, kas paceļ mūs no posta, Tavai patiesībai, kas apgāž mūsu melus, un Tavai brīvībai, kas atver mūsu cietumus.
Tāpēc pēdējais vārds nebūs vis mūsējais, bet Tavējais- Tavas žēlastības vārds. Tāpēc gars, ko mēs atzīstam, ir Tavs Svētais Gars. Un Tava Žēlastība ir ar mums no šī brīža uz mūžiem. Āmen."
(Karls Rāners)